Vēstniecības uzdevums ir pārstāvēt Zviedriju un tās valdību, kā arī veicināt Zviedrijas intereses Latvijā un risināt abām valstīm svarīgus jautājumus, kam ir būtiska nozīmē Baltijas jūras reģiona, ES, NATO un pasaules mērogā. Mēs uzturam nepārtrauktu dialogu ar Latvijas valdību un sabiedrību kopumā, tajā skaitā ar Saeimas, uzņēmumu, kultūras un mediju jomas pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām. Vēstniecība ir izveidojusi ciešu sadarbību arī ar tādām Zviedrijas organizācijām, kas darbojas Latvijā, kā Zviedrijas Tirdzniecības kamera Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskola.
Vēstniecībā strādā 12 darbinieki: pieci diplomāti un septiņi vietējie darbinieki. Kopš 2020. gada 1. septembra vēstniecību vada vēstniece Kārina Hēglunde (Karin Höglund).
Zviedrijas vēstniecība Rīgā atrodas parku un bulvāru rajonā, kas kopā ar Rīgas vēsturisko centru kopš 1997. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Ēku 19. gs. projektējis pazīstamais baltvācu arhitekts Heinrihs Šēls. Vēlāk ēka tika pārdota fon Levis Menaru (von Lövis Menar) ģimenei. Pulkvedim fon Levis Menaram un viņa sievai fon Mekai (von Meck) bija vienpadsmit bērni. Lielā ģimene ēkā dzīvoja mūsdienīgi un ērti. Mājā tika ierīkota centrālā apkure, turklāt ēdieni ar liftu tika nogādāti no virtuves pagrabstāva uz ēdamzāli otrajā stāvā.
Kad Zviedrija 1938. gadā meklēja jaunas telpas misijai Rīgā, šī ēka tika atzīta par vispiemērotāko. Sarunas noritēja veiksmīgi, bet darījums nenotika, jo ēka bija pārāk dārga. Nākamajā gadā sākās Otrais pasaules karš, un Latviju okupēja Padomju Savienība. Māja, kas gandrīz kļuva par Zviedrijas vēstniecību, tika nacionalizēta un izmantota kā strādnieku mācību telpa, kā liela virtuve un ēdnīca padomju virsnieku ģimenēm, bet no 1952. gada telpās atradās Latvijas Skolotāju biedrība.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma Zviedrija bija pirmā valsts, kas atjaunoja savu klātbūtni Rīgā. Pārstāvniecība tika ierīkota pagaidu telpās, tādēļ jautājums par ēkas Jura Alunāna un Andreja Pumpura ielu krustojumā atkal kļuva aktuāls. Šoreiz darījums netika uztverts kā pārāk dārgs, un Zviedrija ēku nopirka par simbolisku cenu - vienu Latvijas rubli. 1992. gada Ziemassvētku priekšvakarā ēku nodeva Zviedrijas valstij. Par šo notikumu atgādina Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava parakstītā misiņa plāksne uz fasādes, kas vērsta uz Jura Alunāna ielu.
